Vēstules: 2011. gada 6. jūnijs

Revolucionārs sveiciens no Spānijas

Tas viss sākās ar dažu vienkāršu cilvēku cilvēku vēlmi sarīkot nelielu demonstrāciju pret to politisko, sociālo un ekonomisko situāciju, kas Spānijā ir izveidojusies pašreizējās neoliberālās sistēmas ietekmē. Šie cilvēki bija no dažādiem sabiedrības slāņiem un ar dažādām idejām, taču viņus saveda kopā internets. Tā radās kustība. Viņi apmetās teltīs pašā Madrides centrā, laukumā ar nosaukumu “la Puerta del Sol” (tulkojumā – saules durvis). Policija izlēma vērsties pret šiem cilvēkiem ar spēku, lai padzītu viņus no laukuma. Taču policisti pārāk zemu novērtēja viņu spēku.

Viņi neapzinājās, ka būt patiesības pusē – tas piešķir cilvēkiem spēku.

Šīs kustības saknes ir apziņa un izjūta par to, ka lietas nevirzās uz pareizo pusi. Šī kustība atbalsta miermīlīgas pārmaiņas, pastiprināti iesaistot pilsonisko sabiedrību un solidarizējoties ar tautu. Kā jau tas ir noticis iepriekš vēsturē, vardarbība nespēj salauzt pārliecību, un šī pārliecība tikai kļūst stiprāka. Nelielais cilvēku bariņš drīz pārvērtās par simtiem un tālāk jau par tūkstošiem nākamajās dienās. Tūkstošiem cilvēku piedalījās “Puerta del Sol” bez kādiem karogiem un bez politisko partiju iesaistības. Viņi vēlējās parādīt savu aizvainojumu un dusmas, un pirmā nedēļa savā ziņā bija terapeitiska sesija, kurā tika izvēdinātas šīs emocijas. Tas bija pārsteidzošs skats – 24 stundas diennaktī “Puerta del Sol” laukums bija pilns ar cilvēkiem, kuri bez jelkādas vardarbības pauda šo neatkārtojamo sašutuma vēsti. Un tas notika ne tikai Madridē. Šī kustība izplatījās vispirms visās Spānijas pilsētās, un pēc tam arī uz Eiropu, Latīņameriku, Āfriku un Āziju.

Var vaicāt – kāpēc mēs piedalāmies šajās demonstrācijās? Kas ir mūsu sašutuma iemesls? Iespējams, nekāds īpašs skaidrojums nemaz nav nepieciešams, taču es vēlos izstāstīt savu versiju. Mums ir piegriezies būt rotaļlietām varas grupu – multinacionālo kompāniju, banku, politiķu utt. – rokās. Mēs esam satraukušies par ekonomisko, politisko un sociālo situāciju, kas veidojas mums apkārt. Mēs jūtamies pilnīgi bezspēcīgi, un mēs redzam, ka pašreizējā politiskā sistēma ir pretrunā ar cilvēces attīstību. Mūsu balsī neviens neieklausās, un šai sistēmai mēs esam vajadzīgi tikai dažas nedēļas pirms vēlēšanām. Viņiem par mums ir nospļauties. Šīs sistēmas mērķis ir uzkrāt naudu. Šī mērķa vārdā viņiem nerūp nekas – viņi ir gatavi iznīcināt mūsu planētu, bezatbildīgi šķiesties ar resursiem un padarīt pilsoņus par neapmierinātiem patērētājiem. Vienkāršie cilvēki ir lielas mašīnas sastāvdaļas, un viņu liktenis ir padarīt dažus cilvēkus bagātus. Pašreizējā sistēma izolē mūs citu no cita, liekot mums pēc iespējas vairāk blenzt sporta un tenku raidījumus TV ekrānos un patērēt bezjēdzīgus produktus. Tā tiek ierobežota mūsu domāšana, jo tieši domāšana padara mūs bīstamus. Sistēma vēlas iznīcināt mīlestību, būvēt stereotipus un veidot cilvēkus bez jūtām. Tai ir nepieciešami cilvēki, kuri nedzīvo, nemīl un necīnās.

Tādi vardarbīgi incidenti kā Barselonā patiesībā pierāda, ka šoreiz varas cilvēki nespēj darīt neko, lai apstādinātu cilvēku kustību. Viņi joprojām meklē iespējas aizvērt mūsu mutes. Un vienīgais, kas viņiem nāk prātā, ir vardarbība, pret mums vērstas provokācijas. Tuvākajā laikā mēs atkal redzēsim dažādas stratēģijas ar mērķi diskreditēt mūs, lai panāktu sabiedriskās domas vēršanos pret mums. Taču, pieaugot vardarbībai, tikai pieaugs cilvēku sašutums. Šī ir nevardarbīga kustība, kas balstās uz cilvēku iekšēju pārliecību. Šie cilvēki skaidri apzinās savu mērķi, un viņi nepadosies. Viņu pusē ir taisnīgums un mīlestība, tāpēc viņi ir neuzvarami.

Havi Burgoss, Madride, Spānija

Informācija par protestiem spāņu valodā

“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusDraugiem


Bezmaksas lietas — spēcīgākais ierocis

Intervija ar Raulu Vaneigemu Vai jūs varētu sniegt kodolīgu situacionistu definīciju? Nē. Dzīvas lietas nav iespējams noreducēt uz definīcijām....

Uz ko var cerēt Francijas kreisie un viņu prezidenta kandidāts?

Lielās cerības 1981. gada 21. maijā – savā inaugurācijas dienā – Fransuā Miterāns, (François Mitterrand) atbalstītāju un partijas biedru...

Radio 101 novīst ausis

Jau pirms kāda laika medijos cirkulēja ziņa par to, ka Radio 101 populārās rīta programmas “Ausīs rīts” trijotne (Zane...

Kustības Occupy Wall Street mērķis ir okupēt Volstrītu

Occupy Wall Street. Vai vēl kāda cita politiskā kustība mūslaiku vēsturē mazāk nekā divu mēnešu laikā ir ieguvusi lielākās...

Latvijai vajag bumbu

If it’s not Love Then it’s the Bomb, then it’s the Bomb That will bring us together (The Smiths...

Jaunas regulācijas draud radīt jaunas krīzes

Patiesībā tas ir prātam neaptverami, ka pašreizējā situācijā tiek diskutēts par kapitālisma krīzi. Gandrīz ceturtā daļa visas jelkad radītās...

Sīrijas strupceļš

Bašars al Asads ir sasniedzis īpašu līmeni — viņš tagad ir viens no visnepopulārākajiem cilvēkiem pasaulē. No viņa norobežojas...

Cilvēks un referendums

Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes...

Aktieris kā (a)morālā autoritāte

Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā...

Autortiesību atcelšana — labākais pirātisma apkarošanas veids

Redakcijas piezīme — šis raksts piedāvā alternatīvu risinājumu ASV, taču līdzīgus alternatīvus modeļus pēc tiem pašiem principiem noteikti būtu...

Ģimene un brīvās apvienības

Cilvēki jau šodien bieži organizējas, veidojot brīvas apvienības. Tās var izskatīties ļoti dažādi, un valsts, kurā mēs dzīvojam, dažus...

“Tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs — advokātu interešu lobētājs

Intervijā, kura publicēta šā gada 3. janvāra žurnāla “Jurista vārds” numurā, “tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)...

Rasisms nevaid miris

Atceros, kā pirms vairākiem gadiem kāda mana sieviešu kārtas paziņa no kāda sava „bijušā” bija saņēmusi aizskarošu īsziņu par...

Nacionālisma miesas ietiepīgā metafora

Rakstu sākšu ar atzīšanos, ka atšķirībā no citiem Publikai.lv autoriem man ir tendence ne īpaši rūpīgi sekot Latvijas politikā...