Latviskais siles faktors

Kad mana vecāmāte bija maziņa, viņa dzīvoja mājā, kas atradās mežā, netālu no Puzes. Reiz kaimiņu skuķim uzradās brūtgāns no Ventspils, kurš esot bijis samērā liels švīts, tomēr īsti nav varējis iepatikties meitenes mājiniekiem, jo esot ēdis tomātus ar sāli (tanī laikā vidējais kurzemnieks tā nedarīja). Šī iemesla dēļ Ventspils švīts bija lielisks tenku avots ikvienam apkaimes iedzīvotājam un iemesls sievām vai vīriem satiekoties uzsākt sarunu, apspriežot kundziņa “nelāgo paradumu”. Tā nu ventspilniekam nācās pārstāt sist kanti meitenei, jo vietējie to noēda bez sāls, pat nevēloties iepazīt viņu.

Zatlera Reformu partijas lēmums koalīcijā apvienoties ar Saskaņas centru īstenajos latviešos uzkarsēja asinis tik tālu, ka drosmīgākie izrāva no savām kotletēm dakšiņas un devās ar tām uz Saeimas ēku, lai aizstāvētu pareizo latviešu tiesības nonākt pie Ministru Kabineta siles.

Skribelmanis Aivars Ozoliņš kā prātā jucis sludinātājs, kas tikko atgriezies no askēzes tuksnesī, klaigā, ka vēlētāji nav balsojuši par šādu koalīcijas modeli, noklusējot Zatlera Reformu partijas ekonomikas programmas pamatautora Vjačeslava Dombrovska pirms 11. Saeimas vēlēšanām pausto viedokli, ka būs praktiski neiespējami sadarboties ar Nacionālo apvienību dēļ tās biedru šaurā pasaules skatījuma, kurā iedzīvotāji tiek iedalīti īstenajos latvjos, kuriem ir tiesības dzīvot Latvijas teritorijā, un svešajos, par kuriem sliktāki ir tikai kangari, kuri pilsoņu kopu redz atšķirīgi no latvjiem.

Nacionālā apvienība savā pamatbūtībā ir pusmilitāra organizācija, kuras biedri lepojas ar dalību tuvcīņas skolās, jūsmo par ieročiem un armijas formastērpiem. Viņi Latvijas likstās vaino multikulturālismu un “kolonistus”. Kā arī nešauboties — ja vien būtu tāda iespēja — krāmētu “okupantus” kopā ar “kangariem”, vilcienu vagonos, lai tos izsūtītu ārpus Latvijas vai nogādātu darba nometnēs, līdzīgi kā to darīja viņu ideoloģiskais tēvs Kārlis Ulmanis.

Brīdī, kad Solvita Āboltiņa deklarēja, ka viņa neatbalsta koalīcijas izveidi, kurā dalību ņemtu Zatlera Reformu partija, Saskaņas Centrs un Vienotība, viņa apgalvoja, ka tam pamatā neesot etniski principi, bet gan ideoloģiski. Tad man rodas jautājums, kādi ir šie ideoloģiskie principi? Tiesiskums, kam pati Vienotība ir ikreiz uzspļāvusi, kad tiek skartas Vienotības biedru intereses? Godaprāts, pašiem piemirstot, ka 10. Saeimā Saskaņas Centram ar ZZS bija vairāk kā piecdesmit vienādu balsojumu, bet Vienotība bija koalīcijas partneris ZZS? Eiropeiskās identitātes maiņa, aizmirstot Vienotības vadītās koalīcijas ministra Auguļa plānu iesākumā būvēt dzelzceļu uz Maskavu un tikai pēcāk uz “Briseli”, vai Dombrovska brašo sēdēšanu blakus Jurim Savickim Arēnā Rīga “Dinamo Rīga” spēļu laikā, vai mērķtiecīgā Latvijas enerģētiskās atkarības palielināšana no Krievijas gāzes?

Tamdēļ būsim godīgi — šoreiz atkal darbojas siles princips, nevis ideoloģiskās pretrunas, jo katrs (Zatlera Reformu partija, Vienotība un Saskaņas centrs) cer nogrābt pēc iespējas lielāku kumosu. Ideoloģisko pretrunu šīm partijām nav, jo vienīgie karogi, zem kuriem tās stāv, ir vara un nauda. Partiju programmas tiek piemērotas esošajai situācijai, nevis tiek realizētas dzīvē.

Savukārt dzintarainie latvieši ir kā tie Kurzemes mežu iedzīvotāji, kuri šausminās par citu izdarībām, bet neraizējas par savu tumsonību.

Saites:
Nesaskaņas centrs
Vjačeslavs Dombrovskis: ZRP būtu grūti veidot koalīciju ar Nacionālo apvienību
Ogres dome pret Egila Helmaņa vadīto Tuvcīņas skolu
Liepājas koncentrācijas nometne
“Vienotība”: ZRP solītais jaunais sākums nav iespējams ar SC

Ojārs: Esmu dzimis un uzaudzis Pārdaugavā, ikdienā ceļus minu ar velosipēdu, nedaudz gramstos gar linux un citām IT štellēm (darbs tāds), manu prātu nodarbina revolūcija un zaļais sociālims, tamdēļ esmu, jau kādu brīdi, biedrības PROGRESĪVIE biedrs. skatīt