1. Autors brauc auzās noliekot lielāko daļu pedagogus, tiko biju savā vecajā Liepājas J.Raiņa 6.vidusskolā un sastapos gan ar lieliskiem pedagogiem, gan lielakajā vairumā ar  aktīviem un atraktīviem skolniekiem. Jā ir stagnāts direktors, kas kavē skolas attīstību, diemžēl, no viņa tikt vaļā nav iespējams, jo nekā nedarītājam kļūdīties ir faktiski neiespējami.

2. Manuprāt šī ir kārtējā Kīļa reforma, reformas pēc. Tā vietā, lai veiktu, skolu programmu auditus, tiek ar lielu pompu veikts maznozīmīgs grozījumus, par kura jēgu un lietderību pastāv nopietnas šaubas. Manuprāt tie kas vēl netik sen paši ir sēdējuši skolas solā atceras, cik daudz cilvēki ir spējuši iemācīties siltajās maija dienās, kad arā jau ir kādi 20-25 grādi, nemaz nerunāsim par jūniju, pie reizes padomāsim, a ko darīt tiem, kas aktīvi nodarbojas ar mūziku vai sportu, tiem jau jūlijā sākas  nometnes, tātad šiem jauniešiem atpūtas vispār nebūs?

3. Latvijas skolu elitārisms lielākoties rodas nevis no sistēmas, bet gan no tā, ka nevisur ir spējīgi skolu direktori. Bieži vien aktīvi skolnieki, un skolotāji šādiem stagnātiem ir kā zobu sāpes. Šeit būtu jādomā, kā mainīt šo sistēmu.

4. Lai uzlabotu kvalitāti pirmkārt vajadzētu padomāt, par tādiem kā formāliem skolas iestājeksāmeniem, kas sadalītu jauniešus pa klasēm atbilstoši viņu zināšanu līmenim, jo šobrīd lielākoties vienā klasē mācās jaunieši ar krasi atšķirīgiem zināšanu līmeņiem, kas faktiski paralizē skolotāja darbu, jo Jānītis uzdevumu izrēķina 2 minūtes bet Pēteritīm vajag pusstundu.

5. Piekrītu autoram par ārpusskolas aktivitātēm, šis jautājums kā arī mācību grāmatu jautājums būtu tās, ar ko ministram būtu jāsāk, nevis jāpaceļ viens no maznozīmīgākajiem jautājumiem, un jāpataisa tas par galveno. Šobrīd vairāk izskatās, ka Dr.Frankenšteins Ķīlis gatavo kārtējo eksperimentu LV tautai, ko pec tam socialantropologi varētu ķidāt, nevis nopietni ir pieslēdzies sistēmas reformai.

Mjā, kārtējo reizi atkal skolotājs vainīgs. Pie tam uz pieres štamps – neveiksminieks. Ojār, nezinu, kur ‘Tu īsti dzīvo un kādā skolā savus bērnus laid. Bērna skolu izvēlies Tu, un ja jau tur tik slikti pedagogi, vari skolu mainīt. Tā kā tā nu ir Tava izvēle. Mums taču ir sistēma – nauda seko skolēnam. Akurāt, vari slikto skolu un skolotājus sodīt pārejot uz citu skolu. Es esmu skolotāja jau 10 gadus. Bez pedagoģiskās man vēl ir 3 augstākās un viena profesionālā izglītība. Es ļoti labi atceros laikus, kad pati gāju skolā, un kad kā tu teici, bērni uzreiz tika norakstīti. Es biju gudrā galva, bet maniem brāļiem mācības padevās grūtāk. Kā vēl tagad atceros, kas bija jāpārdzīvo manai mammai, kad audzinātājas un direktores kašķa pēc vienu brāli uz otro gadu atstāja, kā centās, lai uz palīgskolu sūta, bet neviena komisija neatzina par palīgskolas klientu, ka abus brāļus uz tā saukto individuālo apmācību uzlika, jo par to piemaksas bija. Un ši individuālā apmācība, atvainojiet, bija mēsls. Tagad skolā strādājot, redzu, ka abi brāļi normāli varēja klasē ar visiem mācīties, ka patiesībā viņu izglītība apzināti tika “sačakarēta”. Lūk, tajā laikā tā notika. Bet tagad, atvaino, skolotāju atrod ar lauztu galvaskausa pamatni kabinetā, skolotājai uz blūzes laikā, kad viņa skolēnam izskaidro vielu, tiek uzlieta kodīga līme, skolotāja dabū pa žokli, jo cenša kautiņu šķirt, dažādi izsmejoši apraksti un video socialajos tīklos, utt. Varu nosaukt ne vienu vien piemēru. Ojār, Jūs pats? Kaut skolā esat nostrādājis?  Nezinu, kur jums te tās kastas. Skolotājs dotajā brīdī reizēm ir ļoti beztiesīgs. Viņš pat nedrīkst likt skolēnam starpbrīža laikā tāfeli notīrīt. Ir pilnīgi iespējams, ka kāds tevis dotajā uzdevumā saskatīs ko bērnus samaitājošu un ies sūdzēties. Pie tam sūdzības par skolotājie var uzrakstīt ta par jebko. Piemēram par manu  kolēģi uzrakstīja, ka viņa zēnam liek zemākas atzīmes, jo viņš ir rudmatis, kaut gan tā nebija. Un teikt, ka skolā strādā stagnāti, nezinu kā citur, mūsu skolā slikts ir skolotājs, kas strādā frontāli, tiek veikti nepārtraukti stundu apmeklējumi no administrācijas puses. Stundā jāpielieto dažāda veida metodes, katram skolēnam jābūt individuālai pieejai, jāgatavo uzdevumi katram pēc viņa spējām, jābūt speciāliem plāniem un materiāliem darbam ar vājākiem un spējīgākiem skolēniem, jāanalizē, kas izdevies, kas nē. Tā kā tagad auklējas ar skolēniem, nekad nevienos laikos nav auklējušies. Tiek izdomāti tādi un šitādi uzdevumi, lai tik bērniem būtu interesanti, lai materiāli būtu mūsdienīgi. Tāpat mūžigā sazvanīšnās ar vecākiem, bieži uz sava rēķina, utt. Katru mēnesi ir vecāku dienas, kuros vecākiem ir iespējams atnākt, izrunāt sasāpējušos jautājumus, sarunāt kā sadraboties, utt.Un tad vēl mūžigie pārmetumi skolotājiem, ka ir disciplīnas problēmas utt. Neaizmirstiet, ka savus bērnus audzina vecāki. Es zinu, ka savu darbu daru labi un arī mani kolēģi to dara pēc labākās sirdsapziņas. Zinu, ka mani skolēni mani mīl un ciena un ka nāk uz manām stundām ar prieku. Bet Jums, Ojār. Ieteiktu nemērīt visus pēc vienas mērauklas. Ik vienā specialitātē ir talantīgāki un mazāk talantīgi speciālisti. Tas nenozīmē, ka visi ir tādi. Un jāmācās jau ir pašam skolēnam, skolotājs ir tikai, lai palīdzētu šajā procesā.Un ja jau mūsu skolās dotās zināšanas būtu tik sliktas, diezvai mūsu skolēni tiktu uzņemti ārvalstu skolās un gūtu tur tik labus rezulltātus. 
Ruta, skolotāja un 1 dēla māte.