Objektīvie mediji – varas pavadā?
2011. gada 20. decembris
Labākajās objektīvo mediju tradīcijās mēs šajās dienās varam lasīt ziņu, kurā pirmajā rindkopā tiek apgalvots, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekle Ineta Ziemele atzīst par valsts pienākumu referenduma laikā par krievu valodu atbalstīt kampaņu par latviešu valodu. Tālākajā tekstā gan var izlasīt precīzu citātu — Ziemele norāda, ka tāds esot viņas “personiskais viedoklis”.
Ceru, ka neesmu vienīgais, kurš redz un saprot būtisko atšķirību starp Ziemeles kā privātpersonas un Ziemeles kā tiesneses viedokli.
Lai nu būtu, kā būdams — žurnālistiem un medijiem jau pavisam drīz būs iespējams parādīt, cik tad neatkarīgi, objektīvi un ar kritisku skatījumu apveltīti viņi patiesībā ir. Jo, raugiet, Latvijas reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošā varas partija jau plāno organizēt “žurnālistu, analītiķu, viedokļu līderu izteikšanos sabiedriskajos medijos”, kuru finansēs no valsts budžeta, jo valstij ir “jāieņem pozīcija”.
Cienījamā valsts! Izmantošu izdevību atgādināt, ka es savu pozīciju jau esmu ieņēmis. Un nē, tā neietver sevī iešanu uz referendumu un balsošanu par krievu valodu. Arī es esmu nodokļu maksātājs. Man šī te jūsu saliedēšanās pret kaut kādu mistisku ienaidnieku (“parakstoties krievu valodas atbalstītājiem, pārsvarā nezināmi labdari viņus uzmundrināja ar skrejlapām un tamlīdzīgām reklāmas akcijām”, “plaši rakstīja krievu valodā iznākošās avīzes, bet, kas un kā finansēja šīs propagandas aktivitātes, šķiet, tā arī palicis neskaidrs” — vai Kampars nevēlas pasaukt palīgā inspektoru Capu?), izmantojot varas resursus, jau sāk pārāk stipri atgādināt vienas mūsu austrumu kaimiņvalsts varas ērgļu tandēma šiverēšanos.
Jebkurā gadījumā sabiedriskajiem medijiem vajadzētu atturēties no vienas vai otras pozīcijas ieņemšanas šajā referendumā. Kur nu vēl, pakļaujoties varas partijas spiedienam. Pretējā gadījumā mēs atgriežamies valsts radio un televīzijas ērā, un diez vai kādam nav saprotams, ko tas nozīmē mūsu jau tā vārgulīgajai demokrātijai.
Bilde: Hamed Saber
