Podkāsts #15

2012. gada 20. janvāris

Pēdējos 10 gados 13% Latvijas iedzīvotāju ir pametuši šo valsti. Un šodien proporcionāli teju līdzvērtīga pilsoņu daļa vēlas ieviest krievu kā otro valsts valodu (lai gan, patiesību sakot, jāšaubās, vai tiešām valoda ir tas viņu būtiskākais jautājums — taču neapmierinātība ar situāciju kopumā gan). Paradoksāli, vai ne? Šajā podkāstā runājām par abiem tematiem. Ieraksta brīdī gan vēl nebija zināms Satversmes tiesas lēmums, saskaņā ar kuru referendums netiks apturēts.

Pieminējām arī gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas (tās notiks 4. martā) un to iespējamo ietekmi uz Latvijas politiku.

Nevarējām neapspriest arī t.s. “eiropaktu”, kuram Latvija nezin kāpēc vēlas pievienoties, pat nepaužot savus priekšlikumus un vēlmes par tā saturu — lai gan dokuments joprojām top.

Tāpat uzzināsiet arī par diviem varoņiem, kurus šonedēļ pieminēja daudzās pasaules valstīs.

Un jā, šoreiz mums atkal pievienojās jauni dalībnieki…

Tune in!

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Novilkt: Fails | Torrents

RSS Barotne e-pasts iTunes

Publikai.lv


  • Anonīms

    Kurš tur piedāvā pievienoties federācijai? Prātu ir zaudējis? 

    • Anonīms

      Par ko īsti jautājums? Par eiropaktu?

      • Anonīms

        Viens no dalībniekiem ar prieku stāsta cik forši būs ja pievienosīmies federācijai un visus fiskālos autājumus lems Brisele. Kurš to pateica nemācēšu pateikt.

        • Anonīms

          Ja pareizi atceros, es runāju par šādu variantu (nu, tas ir stipri vienkāršoti – bet principā, ja būtu normāls demokrātisks process, kā ievēlēt pārstāvjus “Briselē”, pārējo uz vietas varētu darīt lokāli ievēlēti gubernatori vai kaut kas tamlīdzīgs). Neatceros gan, ka būtu teicis “cik forši”. Bet galu galā – nacionālvalstis faktiski pamazām grimst, un tad ir jautājums, vai tiešām atstāt un uzturēt sistēmu, kur visu pa lielam noteiks vācieši/francūži, vai tomēr veidot kaut kāda veida normālu federāciju.

          • Anonīms

            Kādus argumentus tu varētu nosaukt, kuru dēļ mēs varētu piekrist tādam variantam?

          • Anonīms

            Tas nav konkrēts variants, bet gan drīzāk vienkārši “radikāla ideja”… Tobiš, domu gājiens par to, kā mums rīkoties (stratēģiski!), ņemot vērā nacionālvalstu norietu un pašreizējās faktiskās tendences Eiropas Savienībā.

            Jebkurā gadījumā – pašreizējā Latvijas pozīcija ir nekāda. Grīdaslupatas līmenis. Un to taču mēs nevēlamies?!

          • Anonīms

            Sāksim ar to, ka nacionālvalstis kļūs aizvien populārākas. Vienīgais tām grūti pretoties ES diktātam. Kā piemērs, UK, Ungārija, Islande, Grieķija un citas.
            Nacionālisms sāk atmosties, jo ES birokrāti nespēj tikt galā ar krīzi politiskiem lēmumiem, kamēr iedzīvotāju dzīves līmenis lēnam slīd uz leju. Bet tas tā.

            Kāpēc es nepiekrītu federatīvam variantam? Piemēram, es dibinu savu uzņēmumu, nodarbinu darbiniekus, strādāju ir neliela peļņa. Visus lēmumus pieņemu pats. Nopelnīto tērēju vai investēju pēc saviem ieskatiem. Vēl man ir pazīstams uzņēmējs Jānis. Viņam ir daudz dažādu uzņēmumu un viņu droši var nosaukt par oligarhu. Viņš man piedāvā pievienot manu uzņēmumu viņa holdingam. Viņš argumentē, ka man būs iespējas gūt vairāk klientu un paplašināt savu tirgus daļu. Tikai par to viņš saka, ka par visām finansēm atbild viņš. Es piekrītu. No sākuma pārdošanas apjomi strauji aug, es esmu laimīgs. Tad vienu brīdi tiek sasniegts noteikts līmenis un apjomi vairs neaug. Es saprotu, ka man vajadzīgas jaunas investīcijas uzņēmumā, uzrakstu biznesa plānu un eju pie Jāņa. Jānis apskatās to, pasaka, ka baigi labais. Ideja viņam patīk, viņš redz perspektīvu, bet pagaidām viņam nav brīvu līdzekļu investīcijām, jo viņam ir citi arī lieli plāni. Ok. Paiet gads, otrs, trešais nekas nemainās, jo Jānim savi plāni. Es viņam saku, es stājos ārā un taisu bizīti pats. Viņš man saka, ka saskaņa ar līgumu es nevaru izstāties un aiziet. Un tad sāku saprast, ka esmu zaudējis savu brīvību un neatkarību.

            Kamēr ir kaut kas savs, tikmēr tu vari pieņemt lēmumus un par tiem atbildēt pats, bez priekšā teikšanas.

            Protams es neatbalstu Latvijas pozīciju, bet cik viņa sūdīga nebūtu, es tomēr to neatdotu nevienam. 1991. gadā visi gribēja Latvijas neatkarību un brīvību, bet tagad tā tiek atdota ES un mēs vairs neesam savas zemes saimnieki.

          • Anonīms

            Viedokli saprotu. Taču “nacionālvalstis kļūs populārākas” ir pieņēmums – gluži tāpat kā mans pieņēmums par pretējo. Dzīvosim, redzēsim.

          • Anonīms

            Protams, ka pieņēmums. Bet aizvakar pat Krievijas premjers atzīmēja, ka Krievija, kā multinacionālā valsts nav izdevusies un iebraucējiem būs jāmācās krieva valoda un jākārto eksāmeni. :)

  • http://twitter.com/vau_bekers kaspars bekeris

    mēģināju paklausīties, bet ievads ir tik neciešami garš, ka palika žēl mana laika

    • Anonīms

      Ar ievadu domāts džingls?

Cilvēks un referendums

Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes...

Aktieris kā (a)morālā autoritāte

Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā...

Autortiesību atcelšana — labākais pirātisma apkarošanas veids

Redakcijas piezīme — šis raksts piedāvā alternatīvu risinājumu ASV, taču līdzīgus alternatīvus modeļus pēc tiem pašiem principiem noteikti būtu...

Ģimene un brīvās apvienības

Cilvēki jau šodien bieži organizējas, veidojot brīvas apvienības. Tās var izskatīties ļoti dažādi, un valsts, kurā mēs dzīvojam, dažus...

“Tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs — advokātu interešu lobētājs

Intervijā, kura publicēta šā gada 3. janvāra žurnāla “Jurista vārds” numurā, “tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)...

Rasisms nevaid miris

Atceros, kā pirms vairākiem gadiem kāda mana sieviešu kārtas paziņa no kāda sava „bijušā” bija saņēmusi aizskarošu īsziņu par...

Nacionālisma miesas ietiepīgā metafora

Rakstu sākšu ar atzīšanos, ka atšķirībā no citiem Publikai.lv autoriem man ir tendence ne īpaši rūpīgi sekot Latvijas politikā...

Vienotā solī uz kraujas malu!

Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām – par to pašlaik tiek lemts Durbanā (oriģinālā raksta publikācijas laikā tur...

Politiskie psihopāti grauj Latvijas valstiskumu

Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā...

Laiks atteikties no „nacionālajām interesēm”

„Palikt Eiropas Savienībā ir Lielbritānijas nacionālajās interesēs” – mani satrauc tas, cik bieži mēs dzirdam šo frāzi (vai vārdus...

Tēvzemei un brīvībai – esiet lepni par Latviju

Vēlme pēc pašnoteikšanās tiesībām savā zemē ir pašsaprotama lieta. Kā latviešiem jums ir jālepojas ar šis nācijas fantastiskajām dziesmu...

Krīze – kreditoru interesēs

Pagājušajā nedēļā Frīdriha Eberta fonda rīkotajā konferencē pabija arī Publikai.lv pārstāvji. Konferences ietvaros Latvijā bija ieradies ietekmīgais Vašingtonas domnīcas...

Neiespējamais ir iespējams

2.augustā, kad notika pirmā tikšanās, kas vēlāk pārvērtās par Occupy Wall Street kustību, aptuveni desmit cilvēku bija sasēdušies aplī...

Viņpus Grieķijas mītu plīvura

Viens no Senās Grieķijas devumiem pasaulei ir viņu mitoloģija par dieviem un citām izskaidrojamām un neizskaidrojamām parādībām dabā. Mūsdienās...