Fotoradari un (slēptā) korupcija

Autovadītājiem fotoradari uz valsts ceļiem ir kā dadzis acī, viņi tos saukā par naudas smeltuvēm, pukojas, ja tie ceļmalā nav pamanāmi, un vaid par saņemtajiem sodiem. Redz, plus desmit tak’ neskaitās ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums (vai ar šādu attieksmi viņi būtu nolikuši CSDD autovadītāju eksāmenus?). Līdzīgas loģikas ķēdes vadīti, mēs varam šo morāles mērauklu piemērot bezgalīgās dzīves situācijās. Piemēram, mazliet ko nozagt veikalā ir atļauts, ja iepriekš nav bijis brīdinājums par novērošanas videokamerām. Var viegli iekaustīt sievu, ja kaimiņi neredz vai nedzird. Var iespert sunim un pie reizes kaķim, ja mamma nav pateikusi, ka tā nedrīkst, un pašam spērējam nepietiek prāta apjaust sāpes, ko dzīvnieks izjutīs. Var notriekt gājēju uz pārejas, jo nebija izvietots fotoradars un tamdēļ pilsētā tika gāzēts uz minimums sešdesmit (fizika… bremzēšanas ceļš).

Liepājā aizpērngad bija gadījums, kad uz gājēju pārejas tika sadragāti bērnu ratiņi ar mazuli tajos, jo “gāzētājs” uzskatīja priekšā apstājušos autiņa vadītāju par nejēgu un satiksmes bremzētāju, tamdēļ to nolēma apdzīt. Pēcāk “gāzētājs” varonīgi aizbēga.

Uz Latvijas ceļiem regulāri tiek notriekti velosipēdisti, jo “gāzētāji” nav spējuši savaldīt savus lūžņus. Automašīnu ātrums gandrīz vienmēr ir bijis lielāks par astoņdesmit kilometriem stundā, bet, lai notriektu velobraucēju ar letālu iznākumu, pilnībā pietiek ar piecdesmit.

“Gāzētāju” klaigas par negodīgi izvietotajiem fotoradariem ir salīdzināmas ar žūpu raidītiem lāstiem ļergas pārdevēja virzienā, jo tas nav brīdinājis par gaidāmo nelabumu. Autovadītāju sirdsapziņas un godaprāta trūkums situāciju uz valsts ceļiem ir padarījis neapmierinošu un bīstamu, kā arī likumdošana tiek pakārtota “gāzētajiem”, nevis neaizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem — gājējiem un velosipēdistiem. Tieši tamdēļ Eiropā Latvija ir saraksta augšgalā pēc ceļa negadījumos bojāgājušo skaita, rēķinot uz miljons iedzīvotājiem. Pavērojiet, kuriem satiksmes dalībniekiem tiek dota augstāka prioritāte, šķērsojot luksofora regulētu krustojumu. Bieži gājējiem zaļā gaisma ir atvēlēta mazāk par desmit sekundēm, savukārt autovadītājiem tā turpina degt krietnu brīdi ilgāk, un pat tad ar to viņiem nepietiek, tamdēļ tiek šķērsots arī pie sarkanās gaismas.

Fotoradari ir viens no veidiem, kā civilizēti un bez spaidiem iemācīt autovadītājiem braukšanas kultūru, godīgos lieki netramdot, jo soda kvītis saņem tikai tie, kuri ir pārkāpuši noteikumus. Kārtīgam un godīgam autovadītājam ir vienalga, kur un kā stāv fotoradari, jo viņš netiek fiksēts.

Arī korupcijas riski samazinās, jo uz ceļiem vairs nav jādirn policistiem, kuriem pašlaik dažādos valsts pārvades kabinetos sēdošie ierēdņi ir nolēmuši izmaksāt tikai daļu no izdzīvošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, trūkstošo ļaujot piepelnīt pašiem.

Policistu pazušana savukārt satrauc visādus Terzenus un Timrotus, jo bezpersoniskālapiņa atņem iespēju draudzīgi aprunāties ar “lielceļu un ceļmalu jāņtārpiņiem”, kuri labprāt pārmij kādu vārdu ar tādiem foršiem un sabiedrībā zināmiem puišiem — beigās var arī ko sarunāt.

Šis ir iemesls, kamdēļ Saeimas deputāti tik nadzīgi interesējAs par fotoradaru tēlu sabiedrībā, jo kvītiņa pastkastītē neļauj parādīt savu Saeimas deputāta apliecību policistam un uzspļaut vienam likumam un vienai taisnībai visiem.

Gribētos tomēr zināt, vai tiesiskuma koalīcijas Saeimas deputāts Ainars Latkovskis par fotoradaru slavu izrāda rūpes dēļ tā, ka, braucot ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu, viņš pa tā logu redz netaisnīgi sodītos ātruma ierobežojumu pārkāpējus. Vai tomēr pašam sanāk pie Sēnītes uzspiest uz pedāļa, jo gribas ātrāk nokļūt Rīgā, bet tās ceļmalas kastītes traucē to darīt ar tīru sirdsapziņu, jo var tapt pieķerts likumpārkāpumā…

Liepājā uz gājēju pārejas notriec māti ar bērna ratiņiem, mazulis iet bojā
Auto ar ātrumu 50km/h notriec velosipēdu (video)
Latvijā ir vieni no augstākajiem rādītājiem auto negadījumu skaita ziņā
Zivtiņu sadusmo deputātu pārmetumi par policijas noteiktajām fotoradaru vietām