Fotoradari un (slēptā) korupcija

2012. gada 26. janvāris

Autovadītājiem fotoradari uz valsts ceļiem ir kā dadzis acī, viņi tos saukā par naudas smeltuvēm, pukojas, ja tie ceļmalā nav pamanāmi, un vaid par saņemtajiem sodiem. Redz, plus desmit tak’ neskaitās ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums (vai ar šādu attieksmi viņi būtu nolikuši CSDD autovadītāju eksāmenus?). Līdzīgas loģikas ķēdes vadīti, mēs varam šo morāles mērauklu piemērot bezgalīgās dzīves situācijās. Piemēram, mazliet ko nozagt veikalā ir atļauts, ja iepriekš nav bijis brīdinājums par novērošanas videokamerām. Var viegli iekaustīt sievu, ja kaimiņi neredz vai nedzird. Var iespert sunim un pie reizes kaķim, ja mamma nav pateikusi, ka tā nedrīkst, un pašam spērējam nepietiek prāta apjaust sāpes, ko dzīvnieks izjutīs. Var notriekt gājēju uz pārejas, jo nebija izvietots fotoradars un tamdēļ pilsētā tika gāzēts uz minimums sešdesmit (fizika… bremzēšanas ceļš).

Liepājā aizpērngad bija gadījums, kad uz gājēju pārejas tika sadragāti bērnu ratiņi ar mazuli tajos, jo “gāzētājs” uzskatīja priekšā apstājušos autiņa vadītāju par nejēgu un satiksmes bremzētāju, tamdēļ to nolēma apdzīt. Pēcāk “gāzētājs” varonīgi aizbēga.

Uz Latvijas ceļiem regulāri tiek notriekti velosipēdisti, jo “gāzētāji” nav spējuši savaldīt savus lūžņus. Automašīnu ātrums gandrīz vienmēr ir bijis lielāks par astoņdesmit kilometriem stundā, bet, lai notriektu velobraucēju ar letālu iznākumu, pilnībā pietiek ar piecdesmit.

“Gāzētāju” klaigas par negodīgi izvietotajiem fotoradariem ir salīdzināmas ar žūpu raidītiem lāstiem ļergas pārdevēja virzienā, jo tas nav brīdinājis par gaidāmo nelabumu. Autovadītāju sirdsapziņas un godaprāta trūkums situāciju uz valsts ceļiem ir padarījis neapmierinošu un bīstamu, kā arī likumdošana tiek pakārtota “gāzētajiem”, nevis neaizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem — gājējiem un velosipēdistiem. Tieši tamdēļ Eiropā Latvija ir saraksta augšgalā pēc ceļa negadījumos bojāgājušo skaita, rēķinot uz miljons iedzīvotājiem. Pavērojiet, kuriem satiksmes dalībniekiem tiek dota augstāka prioritāte, šķērsojot luksofora regulētu krustojumu. Bieži gājējiem zaļā gaisma ir atvēlēta mazāk par desmit sekundēm, savukārt autovadītājiem tā turpina degt krietnu brīdi ilgāk, un pat tad ar to viņiem nepietiek, tamdēļ tiek šķērsots arī pie sarkanās gaismas.

Fotoradari ir viens no veidiem, kā civilizēti un bez spaidiem iemācīt autovadītājiem braukšanas kultūru, godīgos lieki netramdot, jo soda kvītis saņem tikai tie, kuri ir pārkāpuši noteikumus. Kārtīgam un godīgam autovadītājam ir vienalga, kur un kā stāv fotoradari, jo viņš netiek fiksēts.

Arī korupcijas riski samazinās, jo uz ceļiem vairs nav jādirn policistiem, kuriem pašlaik dažādos valsts pārvades kabinetos sēdošie ierēdņi ir nolēmuši izmaksāt tikai daļu no izdzīvošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, trūkstošo ļaujot piepelnīt pašiem.

Policistu pazušana savukārt satrauc visādus Terzenus un Timrotus, jo bezpersoniskālapiņa atņem iespēju draudzīgi aprunāties ar “lielceļu un ceļmalu jāņtārpiņiem”, kuri labprāt pārmij kādu vārdu ar tādiem foršiem un sabiedrībā zināmiem puišiem — beigās var arī ko sarunāt.

Šis ir iemesls, kamdēļ Saeimas deputāti tik nadzīgi interesējAs par fotoradaru tēlu sabiedrībā, jo kvītiņa pastkastītē neļauj parādīt savu Saeimas deputāta apliecību policistam un uzspļaut vienam likumam un vienai taisnībai visiem.

Gribētos tomēr zināt, vai tiesiskuma koalīcijas Saeimas deputāts Ainars Latkovskis par fotoradaru slavu izrāda rūpes dēļ tā, ka, braucot ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu, viņš pa tā logu redz netaisnīgi sodītos ātruma ierobežojumu pārkāpējus. Vai tomēr pašam sanāk pie Sēnītes uzspiest uz pedāļa, jo gribas ātrāk nokļūt Rīgā, bet tās ceļmalas kastītes traucē to darīt ar tīru sirdsapziņu, jo var tapt pieķerts likumpārkāpumā…

Liepājā uz gājēju pārejas notriec māti ar bērna ratiņiem, mazulis iet bojā
Auto ar ātrumu 50km/h notriec velosipēdu (video)
Latvijā ir vieni no augstākajiem rādītājiem auto negadījumu skaita ziņā
Zivtiņu sadusmo deputātu pārmetumi par policijas noteiktajām fotoradaru vietām

Ojārs


Cilvēks un referendums

Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes...

Aktieris kā (a)morālā autoritāte

Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā...

Autortiesību atcelšana — labākais pirātisma apkarošanas veids

Redakcijas piezīme — šis raksts piedāvā alternatīvu risinājumu ASV, taču līdzīgus alternatīvus modeļus pēc tiem pašiem principiem noteikti būtu...

Ģimene un brīvās apvienības

Cilvēki jau šodien bieži organizējas, veidojot brīvas apvienības. Tās var izskatīties ļoti dažādi, un valsts, kurā mēs dzīvojam, dažus...

“Tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs — advokātu interešu lobētājs

Intervijā, kura publicēta šā gada 3. janvāra žurnāla “Jurista vārds” numurā, “tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)...

Rasisms nevaid miris

Atceros, kā pirms vairākiem gadiem kāda mana sieviešu kārtas paziņa no kāda sava „bijušā” bija saņēmusi aizskarošu īsziņu par...

Nacionālisma miesas ietiepīgā metafora

Rakstu sākšu ar atzīšanos, ka atšķirībā no citiem Publikai.lv autoriem man ir tendence ne īpaši rūpīgi sekot Latvijas politikā...

Vienotā solī uz kraujas malu!

Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām – par to pašlaik tiek lemts Durbanā (oriģinālā raksta publikācijas laikā tur...

Politiskie psihopāti grauj Latvijas valstiskumu

Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā...

Laiks atteikties no „nacionālajām interesēm”

„Palikt Eiropas Savienībā ir Lielbritānijas nacionālajās interesēs” – mani satrauc tas, cik bieži mēs dzirdam šo frāzi (vai vārdus...

Tēvzemei un brīvībai – esiet lepni par Latviju

Vēlme pēc pašnoteikšanās tiesībām savā zemē ir pašsaprotama lieta. Kā latviešiem jums ir jālepojas ar šis nācijas fantastiskajām dziesmu...

Krīze – kreditoru interesēs

Pagājušajā nedēļā Frīdriha Eberta fonda rīkotajā konferencē pabija arī Publikai.lv pārstāvji. Konferences ietvaros Latvijā bija ieradies ietekmīgais Vašingtonas domnīcas...

Neiespējamais ir iespējams

2.augustā, kad notika pirmā tikšanās, kas vēlāk pārvērtās par Occupy Wall Street kustību, aptuveni desmit cilvēku bija sasēdušies aplī...

Viņpus Grieķijas mītu plīvura

Viens no Senās Grieķijas devumiem pasaulei ir viņu mitoloģija par dieviem un citām izskaidrojamām un neizskaidrojamām parādībām dabā. Mūsdienās...