Pārdomas: 2012. gada 3. februāris

Par pensijām

Debates par pensijas vecuma paaugstināšanu ir galīgi garām. Pirmkārt, ekonomiskā pamata nav nekāda. Latvijā tieši trešdaļa jauniešu ir bez darba — fenomenāli liels skaitlis pēc jebkuriem standartiem (plus atcerieties, ka pie mums taču “viss iet uz augšu”). Šie jaunieši drīzāk nedabūs darbu tad, ja vecie paliks savās darba vietās vēl ilgāk. Tajā pašā laikā mēs, protams, aizmirstam, ka dzīves mērķis nav strādāt visu mūžu, kur nu vēl tad, ja tev jādara fiziski grūts darbs. Gribu redzēt, cik daudzi no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas atbalstītājiem būs gatavi kaut vai sešdesmit gados strādāt par krāvējiem, (velo)pastniekiem vai ugunsdzēsējiem.

Arī arguments par tautas novecošanos nav pietiekami labs. Latvijas problēma nav darbaspējīgo ļaužu trūkums, bet gan tas, ka šie darbaspējīgie nevar tikt pie darba! Gribat, lai sociālais budžets nebūtu “uzpūsts”? Panāciet, lai katrs, kurš grib strādāt, to varētu darīt!

Pat ja pieņemam, ka tauta novecojas un bezdarba nav (neiespējamā misija Latvijā pie pašreizējās politikas), jāatceras, ka, uzlabojot produktivitāti, vairs nav vajadzīgi divi strādājošie, lai uzturētu vienu pensionāru. Patiešām — laikam jau nebūtu pārgalvīgi teikt, ka mans ziņojums otrai personai galamērķi sasniegs ātrāk nekā tajā laikā, kad mans tēvs bija manā vecumā, jo man ir pieeja internetam un mobilajam telefonam. Tieši tāpat arī kurpes vai… jebko citu mēs varam uzražot ātrāk nekā kaut vai pirms 20 gadiem. Nu vienīgi Bēthovena simfoniju nesanāks nospēlēt ātrāk nekā pirms 100 gadiem — tur piekrītu. Tas gan savukārt iezīmē citu problēmu — to, ka pakalpojumu sektorā grūti uzlabot produktivitāti. Bet tas jau ir cits stāts.

Atgriežoties pie pensijām — Latvijas politikas veidotāji joprojām paļaujas uz cilvēku nezināšanu un pacietību.

Edgars: Ir grūti būt vienaldzīgam tad, kad gan pasaulē, gan Latvijā notiek tik daudz netaisnību. Vai nu tā ir Latvijas ekonomiskā situācija un valsts veidotā ekonomiskā politika, kura tieši un netieši sagādā ciešanas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, vai arī tie ir globālie politiskie, ekonomiskie un sociālie konflikti (tā vārda tiešā un netiešā nozīmē), kuru rezultātā tādā vai citā veidā jācieš lielai daļai pasaules iedzīvotāju – tas viss mani motivē par šiem notikumiem neklusēt. skatīt

TwitterFacebookPinterestGoogle PlusDraugiem


Bezmaksas lietas — spēcīgākais ierocis

Intervija ar Raulu Vaneigemu Vai jūs varētu sniegt kodolīgu situacionistu definīciju? Nē. Dzīvas lietas nav iespējams noreducēt uz definīcijām....

Uz ko var cerēt Francijas kreisie un viņu prezidenta kandidāts?

Lielās cerības 1981. gada 21. maijā – savā inaugurācijas dienā – Fransuā Miterāns, (François Mitterrand) atbalstītāju un partijas biedru...

Radio 101 novīst ausis

Jau pirms kāda laika medijos cirkulēja ziņa par to, ka Radio 101 populārās rīta programmas “Ausīs rīts” trijotne (Zane...

Kustības Occupy Wall Street mērķis ir okupēt Volstrītu

Occupy Wall Street. Vai vēl kāda cita politiskā kustība mūslaiku vēsturē mazāk nekā divu mēnešu laikā ir ieguvusi lielākās...

Latvijai vajag bumbu

If it’s not Love Then it’s the Bomb, then it’s the Bomb That will bring us together (The Smiths...

Jaunas regulācijas draud radīt jaunas krīzes

Patiesībā tas ir prātam neaptverami, ka pašreizējā situācijā tiek diskutēts par kapitālisma krīzi. Gandrīz ceturtā daļa visas jelkad radītās...

Sīrijas strupceļš

Bašars al Asads ir sasniedzis īpašu līmeni — viņš tagad ir viens no visnepopulārākajiem cilvēkiem pasaulē. No viņa norobežojas...

Cilvēks un referendums

Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes...

Aktieris kā (a)morālā autoritāte

Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā...

Autortiesību atcelšana — labākais pirātisma apkarošanas veids

Redakcijas piezīme — šis raksts piedāvā alternatīvu risinājumu ASV, taču līdzīgus alternatīvus modeļus pēc tiem pašiem principiem noteikti būtu...

Ģimene un brīvās apvienības

Cilvēki jau šodien bieži organizējas, veidojot brīvas apvienības. Tās var izskatīties ļoti dažādi, un valsts, kurā mēs dzīvojam, dažus...

“Tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs — advokātu interešu lobētājs

Intervijā, kura publicēta šā gada 3. janvāra žurnāla “Jurista vārds” numurā, “tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)...

Rasisms nevaid miris

Atceros, kā pirms vairākiem gadiem kāda mana sieviešu kārtas paziņa no kāda sava „bijušā” bija saņēmusi aizskarošu īsziņu par...

Nacionālisma miesas ietiepīgā metafora

Rakstu sākšu ar atzīšanos, ka atšķirībā no citiem Publikai.lv autoriem man ir tendence ne īpaši rūpīgi sekot Latvijas politikā...