Paziņojums par Radio 101

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

neatkarīgajiem masu medijiem un drosmīgajiem žurnālistiem
visiem demokrātiskajiem politiķiem, kuri izprot vārda un preses brīvības nozīmi
nevalstiskajām organizācijām, kuras aizstāv masu mediju neatkarību
un visiem pārējiem, kuriem rūp Latvijas mediju nākotne

Publikai.lv komandas vārdā paziņojam, ka esam vērsušies Valsts darba inspekcijā sakarā ar iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem Radio 101. Medijos ir plaši izskanējušas ziņas par Zanes Penezes, Gustava Terzena un Eduarda Švāna, būsim atklāti, visnotaļ dīvaino pazušanu no Radio 101 ētera.

Iesnieguma VDI teksts pieejams šeit.

Vēlamies uzsvērt, ka mums nav nekādu pretenziju vai, pasarg’ dievs, naida pret Radio 101 kā tādu. Gluži pretēji – šis radio Latvijas mediju vidē ienesa svaigas vēsmas gan muzikālā, gan žurnālistiskā ziņā. Taču diemžēl izskatās, ka Latvijas mediju sliktās ”tradīcijas” ienāca arī šajā citādi progresīvajā radio. Nevienam Latvijas mediju vidē strādājošajam nav noslēpums, ka ar cieņu pret Darba likumu (nemaz nerunājot par sociāli atbildīgu attieksmi pret darbiniekiem plašākā nozīmē) mūsu laikrakstos, radio, televīzijās un interneta portālos ir ļoti, ļoti čābīgi. Daudzas likumdošanas normas tiek piemērotas selektīvi un apšaubāmā veidā. Pie pirmās izdevības medijos strādājošo tiesības tiek ”nokonsolidētas” uzņēmumu finansiālo interešu vārdā.

Mediji, kuriem ir jāstāv likuma un tiesiskuma sardzē, nezin’ kāpēc iedomājas, ka tādas darbības, par kurām citos uzņēmumos mediji ziņotu ļoti skarbos vārdos, pašiem medijiem ir atļautas.

Viens no klasiskajiem gājieniem Latvijas darba tirgū kopumā ir darbinieku sūtīšana bezalgas atvaļinājumos. Tieši tas visdrīzāk skāra arī Radio 101 trijotni. Vai kāds no jums tiešām tic, ka Zane, Gustavs un Eduards pašrocīgi pieņemtu lēmumu iespļaut sejā saviem klausītājiem, vienlaicīgi pazūdot no radio ētera? Mēs neticam. Pārējo, cerams, noskaidros VDI.

Daudzi droši vien vaicās, kāpēc šis publiskais paziņojums un vēršanās arī vairākās citās iestādēs. Ļoti vienkārši! Mums patiesībā nebija ne mazākās vēlmes vērsties VDI. Šādas lietas kā Radio 101 gadījumā gluži vienkārši nedrīkst notikt, un vislabāk tās varētu novērst ne jau caur sankcijām (kuras tāpat nemainīs kopējo mediju darba vidi), bet gan caur pašregulāciju.

Sava artava situācijas normalizācijā būtu jāsniedz Latvijas Žurnālistu savienībai un Latvijas Žurnālistu asociācijai. Mēs nevaram prasīt, lai atsevišķi žurnālisti rīkotos ētiski un atbildīgi, būtu objektīvi un neitrāli, nekad nepārdotu savu žurnālista neatkarību un godīgumu, ja darba devēji pret viņiem izturas kā pret viegli nomaināmām rakstāmmašīnām – maksā minimālās algas un pārējo honorāros, nemaksā par virsstundām, nemaksā papildus par darbu svētkos, vēlos vakaros un nakts stundās, liek formēties par pašnodarbinātajiem, līdzvērtīga darba veicējiem ar līdzvērtīgu kompetenci maksā stipri atšķirīgas algas (šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl). Un jā, pie vajadzības arī aizsūta bezalgas atvaļinājumā. Ja kāds ko mēģina iebilst – muti ciet, tā ir uzņēmuma iekšējā lieta, par to nav jārunā publiski, utt utjp. Tieši šādi komentāri šoreiz izskanēja Radio 101 sakarā. Tā esot uzņēmuma iekšējā lieta. Tiešām? Mediju tik bieži piesaukto vārda brīvību arī varbūt aizsūtīsim bezalgas atvaļinājumā?

Simptomātiski, ka bijusī Radio 101 raidījuma ”Ausīs rīts” trijotne izvēlas klusēt par notikušā detaļām (emocionāli to var saprast, taču kopš kura laika žurnālistiem ir pieņemts klusēt, kad notiek acīmredzamas nejēdzības?), bet pārējie mediji nemaz necenšas noskaidrot pat elementāras detaļas. Kuram sabiedrībā ietekmīgam darba devējam žurnālisti vēl ļautu neatbildēt uz jautājumu, kāpēc ”apslimuši” darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā? Kurā valstiskas nozīmes uzņēmumā baumas par it kā neizmaksātām algām tā arī paliktu ne verificētas, ne ar faktiem apgāztas?

”Mediju atbildība ir visai reti izmantots jēdziens Latvijā, kur komerciālas vai citas intereses nereti ir svarīgākas. Tāpēc ir problēmas arī ar žurnālistu atbildību,” tā nule kā portālā politika.lv norādījusi mediju pētniece Anda Rožukalne. Vai nav beidzot pienācis laiks žurnālistu cunftei vienoties un kopīgi iegrožot šīs komerciālās intereses? Vortālā publikai.lv 5. aprīlī esam publicējuši rakstu ”Radio 101 novīst ausis” (http://publikai.lv/2012/04/05/radio-101-novist-ausis/), kurā cita starpā doti arī praktiski padomi, kā tikt galā ar bezalgas atvaļinājumu sērgu. Individuāli tas ir ļoti grūti – kopā ļoti viegli. Līdzīgi ir arī ar citiem darba tiesību jautājumiem. Ja Latvijas žurnālisti izveidos spēcīgas arodbiedrības, viņi stiprinās medijus kopumā, padarot sevi par patiešām neatkarīgiem žurnālistiem. LŽS un LŽA ir gan pienākums, gan iespējas stiprināt šādu arodbiedrību veidošanos.

Tikmēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kā arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju aicinām pievērsties žurnālistu darba tiesībām gan konkrēti Radio 101, gan arī medijos kopumā, lai noskaidrotu, kādā veidā ir iespējams normalizēt pašlaik valdošo patvaļu šajā jomā.

Un visbeidzot tiesībsargu Juri Jansonu lūdzam nodrošināt, lai VDI patiešām rūpīgi izskata mūsu iesniegumu, noskaidro situāciju ar Radio 101 un vajadzības gadījumā pieņem nepieciešamos mērus. Ne jau tādēļ, ka tas kardināli mainīs situāciju mediju darba vidē rīt uz brokastlaiku – vienkārši tāpēc, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, kur ir viens likums un viena taisnība visiem. Arī žurnālistiem. Arī medijiem.

Ar cieņpilniem un demokrātiskiem sveicieniem,

Didzis Melbiksis, vortāla publikai.lv redaktors

Ojārs Kapteinis, vortāla publikai.lv autors

El Carlīto, vortāla publikai.lv mākslinieks

Bilde: John Nakamura Remy

Didzis: Man vairāk patīk jautājumi, nevis atbildes. Man vairāk patīk kustība, nevis stabilitāte. Man vairāk patīk pārsteigumi, nevis ieplānotais. Man vairāk patīk nezināmā nākotne un neskaidrā pagātne, nevis faktiskā šodiena. Nav nekāds brīnums, ka esmu demokrātijas piekritējs. Un tajā pašā laikā – arī kritiķis.skatīt