Šodien (22. martā) Latvijas politsiles apdzīvotāji pat ļoti savdabīgi ir nolēmuši atzīmēt ANO izsludināto Pasaules ūdens dienu — ievēlot no jauna par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru — cilvēku, kurš Latvijas republikā notiekošos demokrātiskus procesus uzskata par ko pretdabīgu un izskaužamu. Viņš arī ir slavens ar to, ka savos ilgajos darba gados šajā amatā ...
SKATĪTĪrijas premjerministrs Enda Kenijs paziņojis, ka Īrijā būs referendums par tā saucamo fiskālo kompaktu jeb taupības paktu, kura ietvaros lielākā daļa Eiropas Savienības valstu (bet ne visas, jo Lielbritānija un Čehija paziņojušas, ka neparakstīs šo paktu) solās cita starpā iestrādāt savā likumdošanā, “vislabāk konstitūcijā”, prasību, ka “strukturālais” budžeta deficīts (jā, tas pats “deficīts”, kuru var ...
SKATĪT
Pučā piedalījās: Ieva, El Carlīto, Didzis, kā arī studijas viesis — Viesturs Dūle. Runājām par: Situāciju pēc referenduma Demokrātijas izaicinājumiem Lībijā un citās valstīs, kur iedzīvotāji, kā izrādās, klasisko demokrātijas modeli Rietumu izpratnē nemaz tik aktīvi neatbalsta Vācijas jauno prezidentu Joahimu Gauku — viņa priekštecis Kristiāns Vulfs atkāpās sakarā ar apsūdzībām korupcijā Rietumvalstu stīvēšanos ar ...
SKATĪT
Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes vēstules draugos ar tekstiem ej un balso, savādāk latviešu valoda izzudīs, neļauj aizliegt runāt latviski latviskā Latvijā un tā tālāk. Tomēr Facebook sienas vēl virmo no latviešu uzvaras saucieniem un atvieglotām nopūtām, it kā būtu uzvarēts ...
SKATĪT
Vēsturnieks Kaspars Zellis tviterī min grupas Aurora dziesmu “Barjera” kā perfekti šo pirmsreferenduma laiku raksturojošu. Jāpiekrīt — šīs dziesmas teksts (ironiski, ka tas ir gramatiski daudzviet nepareizs, laikam jau arī tādā veidā demonstrējot autora nevēlēšanos stāties citu veidotā ierindā) ir aktuāls arī šodien. 18. februāra referendums nav par valodu, cieņu, tiesībām, valstiskumu vai ko tamlīdzīgu. ...
SKATĪT
Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā kopējās sirdsapziņas aizstāvis, kura pienākums ir caur saviem vārdiem un truli seklo pasaules skatījumu vest ļaudis pie saprāta. Nereti sirdsapziņas un līdzcilvēku gānītāja lomu uzņemas pašpasludinātā latviešu inteliģence, kura rūpju pilnām sejām aprāj pseidointelektuāļus, pamāca tumsoņas ...
SKATĪT
Pučā piedalījās: Ojārs, Andrejs, Didzis, kā arī studijas viesis — Aleksandrs Dobrovoļskis, aktīvistu grupas Счастливы KOPĀ / Laimīgi ВМЕСТЕ dalībnieks. Runājām par: Situāciju Grieķijā un eirozonā Valodas referendumu 18. februārī Kredītreitingu aģentūru kārtējo uzbrukumu Eiropas valstīm un bankām Swedbank peļņas rezultātiem — pirms knapi četriem gadiem šī banka gandrīz bankrotēja… [Noklausies, atverot rakstu pilnībā] Novilkt: ...
SKATĪT
Pirmo reizi skanējām Radio Naba ēterā, piedalījās Andrejs, Kalle, Ieva un Didzis. Temati: topošais eiropakts, kuru jau akceptējušas 25 ES dalībvalstis, to skaitā Latvija, referendums, valdības koalīcija un Olšteina sešinieks, pavisam īsi arī ASV prezidenta vēlēšanas. [Noklausies, atverot rakstu pilnībā] Novilkt: Fails | Torrents
SKATĪT
Pēdējos 10 gados 13% Latvijas iedzīvotāju ir pametuši šo valsti. Un šodien proporcionāli teju līdzvērtīga pilsoņu daļa vēlas ieviest krievu kā otro valsts valodu (lai gan, patiesību sakot, jāšaubās, vai tiešām valoda ir tas viņu būtiskākais jautājums — taču neapmierinātība ar situāciju kopumā gan). Paradoksāli, vai ne? Šajā podkāstā runājām par abiem tematiem. Ieraksta brīdī ...
SKATĪT
Izrādās, simt septiņdesmit tūkstoši pilsoņu parakstu un demokrātiskās tiesības ir kas nevērtīgāks par uz papīra lapas nodrukātiem burtiem, jo trīsdesmit Saeimas deputātu sadraudzība (Vienotība + Visu Latvijai! + zaļzemnieku Grigule) ir izlēmusi par Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu definēt Satversmes kodolu, nevis pilsoņus. Un tieši tamdēļ šie nevēlas nākotnē pilsoņiem ļaut ar referendumiem mainīt šo Sanskrita ...
SKATĪTTiesībsarga birojs solās izskatīt mūsu iesniegumu par iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem Radio 101. Ceram uz drīzu, detalizētu, pamatotu atbildi,...
Manifests Eiropas atjaunotnei no apakšas Iniciatori: Ulriks Beks un Daniels Kons-Bendits Eiropas Brīvprātīgo Gads Visiem — taksometru vadītājiem, teologiem,...
Kamēr Francijā vēl skaitīja balsis, gaidot sociālistu prezidenta kandidāta Fransuā Olanda uzvaru, Vācijā kanclerei Angelai Merkelei mierīgo maija vakaru,...
Izprast notiekošo, dzīvot līdzi citu cilvēku pārdzīvojumiem, bēdām, raizēm un saprast viņu vajadzības ir iespējams, ja to patiešām izjūt...
Intervija ar Raulu Vaneigemu Vai jūs varētu sniegt kodolīgu situacionistu definīciju? Nē. Dzīvas lietas nav iespējams noreducēt uz definīcijām....
Raksta tapšanas brīdī esmu uz prāmja no Stokholmas uz Rīgu. Viesojoties Stokholmā, nevarēju nepamanīt, ka šeit 1. maija svinības...
Lielās cerības 1981. gada 21. maijā – savā inaugurācijas dienā – Fransuā Miterāns, (François Mitterrand) atbalstītāju un partijas biedru...
“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. Mēs vēlamies ar rakstītā un runātā vārda palīdzību veicināt cilvēkos kritisku un patstāvīgu domāšanu, kas mūsu izpratnē ir demokrātijas priekšnoteikums. Mēs uzskatām, ka diskusijās par mūsu šīsdienas problēmām un nākotnes iespējām ir jāiesaistās pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
Redaktors: Didzis
Mākslinieks: Calle
Autors: Edgars
Autors: Ieva
IT: Ojārs