Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes vēstules draugos ar tekstiem ej un balso, savādāk latviešu valoda izzudīs, neļauj aizliegt runāt latviski latviskā Latvijā un tā tālāk. Tomēr Facebook sienas vēl virmo no latviešu uzvaras saucieniem un atvieglotām nopūtām, it kā būtu uzvarēts ...
SKATĪT
Vietējā politiskā kliķe (vasaļi) apzinās savu nespēju ietekmēt saimnieku lēmumus, kuru materiālās sekas izjūt Latvijas iedzīvotāji, tomēr vēlme aizvien noturēties pie varas siles nav nekur zudusi, tamdēļ kliķes pārstāvji ir nolēmuši savu ietekmi pārnest uz citu dimensiju, no materiālās uz garīgo (lasīt: uz mūsu sirdsapziņu un domām). Gluži kā aizgājušo laiku karaļi, viņi cenšas pozicionēt ...
SKATĪT
Cilvēki jau šodien bieži organizējas, veidojot brīvas apvienības. Tās var izskatīties ļoti dažādi, un valsts, kurā mēs dzīvojam, dažus no šiem modeļiem pieļauj, bet citus nē. Kā mums būtu pret to jāattiecas? Un ko mēs varam darīt, kad kāda no pusēm brīvās apvienībās tomēr izvēlas slēpties aiz likumiem un tiesībām, kuras piedāvā valsts, turklāt ar ...
SKATĪT
Lasot vai dzirdot dažādu neoliberāļu un brīvā tirgus piekritēju skaidros redzējumus par valsts nākotni un miglainās atskaites par tās pagātni (pēdējiem divdesmit gadiem), vienmēr gribas jautāt: “Kamdēļ jūs, meitenes un zēni, savu laiku un dižos prātus izšķiežat, deldējot krēslus dažādās valsts institūcijās un uzņēmumos, nevis metaties izbaudīt pašu sludinātās un lolotās pasaules labumus?” Piemēram, šie ...
SKATĪT
Eiropas valstu vienošanās norakstīt 50% Grieķijas parādu diemžēl vēl neko neatrisina. Grieķija joprojām slīkst parādos un sev līdzi velk arī visu eirozonu. Joprojām aktuāls (un pat aktuālāks kā līdz šim) ir jautājums par to, uz cik ciešu sadarbību eiro vārdā valstis ir gatavas. Cik svarīga tad īsti ir nacionālā suverenitāte? Grieķijas piemērs rāda, ka eiro ...
SKATĪT
Kad pirmo reizi skatījos izraēliešu režisora Avi Mograbi filmu Avenge But One of My Two Eyes, nodomāju, ka viņš nepazīst savu mērķauditoriju. Filmā Mograbi pasniedz traģiski ironisku stāstu. Stāsts ir par to, kā mūsdienu izraēlieši sumina 1. gadsimta fanātiķus, kuri metās nāvē no Massad kalna virsotnes, lai nenonāktu uzbrūkošo romiešu gūstā, tajā pašā laikā nespējot ...
SKATĪT
Ikreiz, kad mediju telpā izskan ziņas par kārtējo politiķu neizdarību un nevarību, kas saistīta ar valsts vai pašvaldības uzņēmumu pārvaldi, prātā atgriežas sen lolotā ideja par pilnīgi citu pilsoņu kopīpašumu pārvaldes formu, kurā dalību ņemtu lielāka daļa pilsoņu, bet politiķu vēlme padarīt ikvienu valsts uzņēmumu par partiju kasu papildinātājiem tiktu izskausta. Nesen ekonomists Jānis Ošlejs ...
SKATĪT
Latviešu valstsnācija kopā ar mazākumtautībām veido Latvijas tautu. Latviskā identitāte — latviešu valoda, kultūra, sociālā atmiņa — ir kopēja visai Latvijas tautai. Tā ir kopējais pamats, kas saista kopā visu Latvijas tautu, padarot to par demokrātiskās līdzdalības kopienu. Tādēļ Latvijas valsts un tautas interesēs ir gan padziļināt sabiedrību vienojošo latvisko identitāti, spēcinot to mūsdienu globalizācijas ...
SKATĪT
Jautājums, kuru es uzdodu virsrakstā, būtībā ir par to, kāpēc jums būtu jāizmanto savas vēlēšanu tiesības. Kāpēc jums vispār kaut kas būtu jādara sabiedrības labā? Kāpēc mums vajag vairāk demokrātijas? Šajā pirmdienā kopā ar citiem ārzemniekiem, kuri dzīvo Rīgā, es organizēju priekšvēlēšanu debates angļu valodā viesnīcā Albert Hotel. Panelī bija premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), bijušais ...
SKATĪT
Pirms kādiem simt gadiem ļaudis varēja uzsākt savas darba gaitas arī nemākot lasīt, nepazīstot burtus, tomēr šodien tas vairs nav iespējams, jo pat visvienkāršākajos lauku darbos ir jāspēj atpazīt dažādi teksti vai cipari. Tā ir pašsaprotama norma, ja gribat, varat saukt par dogmu, kuru neviens negrasās apstrīdēt. Savukārt 21. gadsimtā proletārietim ir jāsaprot, ka līdzīgi ...
SKATĪTTiesībsarga birojs solās izskatīt mūsu iesniegumu par iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem Radio 101. Ceram uz drīzu, detalizētu, pamatotu atbildi,...
Manifests Eiropas atjaunotnei no apakšas Iniciatori: Ulriks Beks un Daniels Kons-Bendits Eiropas Brīvprātīgo Gads Visiem — taksometru vadītājiem, teologiem,...
Kamēr Francijā vēl skaitīja balsis, gaidot sociālistu prezidenta kandidāta Fransuā Olanda uzvaru, Vācijā kanclerei Angelai Merkelei mierīgo maija vakaru,...
Izprast notiekošo, dzīvot līdzi citu cilvēku pārdzīvojumiem, bēdām, raizēm un saprast viņu vajadzības ir iespējams, ja to patiešām izjūt...
Intervija ar Raulu Vaneigemu Vai jūs varētu sniegt kodolīgu situacionistu definīciju? Nē. Dzīvas lietas nav iespējams noreducēt uz definīcijām....
Raksta tapšanas brīdī esmu uz prāmja no Stokholmas uz Rīgu. Viesojoties Stokholmā, nevarēju nepamanīt, ka šeit 1. maija svinības...
Lielās cerības 1981. gada 21. maijā – savā inaugurācijas dienā – Fransuā Miterāns, (François Mitterrand) atbalstītāju un partijas biedru...
“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. Mēs vēlamies ar rakstītā un runātā vārda palīdzību veicināt cilvēkos kritisku un patstāvīgu domāšanu, kas mūsu izpratnē ir demokrātijas priekšnoteikums. Mēs uzskatām, ka diskusijās par mūsu šīsdienas problēmām un nākotnes iespējām ir jāiesaistās pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
Redaktors: Didzis
Mākslinieks: Calle
Autors: Edgars
Autors: Ieva
IT: Ojārs