57 Spānijas pilsētās simtiem tūkstoši cilvēku nedēļas nogalē pievienojās streikam un demonstrācijām pret darba tirgus reformām. Pusmiljons Madridē un 400 000 Barselonā — tie ir iespaidīgi skaitļi. Gluži tāpat kā bezdarba līmenis. Gandrīz 23% spāņu nav darba, un tas ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem rietumu pasaulē. Valdības plānotās reformas šo ciparu padarītu tikai lielāku, ...
SKATĪT
Atēnās dedzina Vācijas karogus, un grieķu presē publicē nacistu uniformā tērptu Merkeli. Tas nav nekāds joks — tā ir realitāte. Vienotas Eiropas vīzija kļūst arvien blāvāka. Ir steidzami jāmeklē gan solidārs risinājums Grieķijas un citu parādu mākto valstu problēmām, gan arī taisnīgs un demokrātisks mehānisms līdzīgu krīžu risināšanai nākotnē.
SKATĪT
Uz šodienas (13. februāra) protestu pret ACTA, ja var ticēt Facebook demonstrācijas lapai, varētu ierasties vairāk nekā 5000 cilvēku (rakstīšanas brīdī 3505 piereģistrējušies kā going, 1583 kā maybe). Ja šis cipars tiešām savāksies, tad šie būs lielākie protesti kopš Lietussargu revolūcijas. Tāpēc patiesībā jāsaka paldies Latvijas politikāņu mafijai par viņu aprobežotību un cietpaurību, parakstot Latvijai ...
SKATĪT
Mēs visi jau zinām, kā Latviju gan mūsu valdības galvenie vīri, gan dažreiz arī atsevišķi finanšu preses komentētāji pozicionē kā “veiksmes stāstu”. Tā veiksme, protams, ir nepārprotama: milzīgs IKP kritums nav rezultējies ar masu protestiem ielās, kā tam pēc visas loģikas vajadzēja būt. Tikmēr mēs toties esam “atjaunojuši izaugsmi”. Ko tas nozīmē lielākajai daļai Latvijas ...
SKATĪT
Jaunais NEPLP sastāvs vieš cerības. Piesardzīgas, bet cerības — par horizontālo taimkodu ēras beigām, par spēcīgākiem sabiedriskajiem medijiem. Tomēr šampanieti vērt vaļā vēl ir pāragri. Latvijas mediju vide ir krietni iesīkstējusi. Diezin vai, piemēram, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio tā uzreiz ļausies tik nepieciešamajām pārmaiņām. Un būtu tomēr arī laiks noformulēt, kas tad īsti tiek ...
SKATĪT
Bezdarbnieku skaits Grieķijā nu ir sasniedzis miljonu. Tikmēr neoliberālie politikas komentētāji jūsmo par beidzot panākto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuras rezultāt Grieķija varēs saņemt nākamo aizdevuma daļu — 130 miljardus eiro. Prātam neaptverama summa, taču šādi aizdevumi Grieķiju neglābs. Faktiski bankrotējušai valstij jauni aizdevumi (jauni parādi!) nevar palīdzēt. Tai var palīdzēt regulēta bankrota procedūra, norakstot ...
SKATĪT
Vietējā politiskā kliķe (vasaļi) apzinās savu nespēju ietekmēt saimnieku lēmumus, kuru materiālās sekas izjūt Latvijas iedzīvotāji, tomēr vēlme aizvien noturēties pie varas siles nav nekur zudusi, tamdēļ kliķes pārstāvji ir nolēmuši savu ietekmi pārnest uz citu dimensiju, no materiālās uz garīgo (lasīt: uz mūsu sirdsapziņu un domām). Gluži kā aizgājušo laiku karaļi, viņi cenšas pozicionēt ...
SKATĪT
Par ANO rezolūciju Sīrijas sakarā var diskutēt — gan par saturu, gan par formu. Taču Krievijas nostāja, kopā ar Ķīnu ANO Drošības padomē balsojot pret, ir ciniska un nekaunīga. Tā nav balstīta ārpolitiskās nostādnēs, bet gan tīri ekonomiskās interesēs. Proti, Krievijai ar Sīriju ir noslēgta apjomīga vienošanās par kara lidmašīnu piegādi. Ja Asada režīms krīt, ...
SKATĪT
Grieķijas finanšu ministrs atzinis, ka Grieķija balansē uz naža asmens. Ja tuvāko dienu laikā nebūs panākta politisko partiju vienošanās par taupības pasākumu ieviešanu, šīs valsts ieilgušais riņķadancis ar starptautiskajiem aizdevējiem var beigties ļoti ātri. Nākamais aizdevums netiks piešķirts, un Grieķija būs spiesta iet valsts bankrota ceļu. Iespējams, ka cita ceļa nemaz nav — jo starptautisko ...
SKATĪT
Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere laikam uzskata, ka Latvijai par labu nāktu nepilsoņu skaita palielināšana. Kā gan citādi skaidrot viņas “interesanto” (šeit pie reizes jāvaicā, kādā analīzē balstās dažu mediju vērtējums, saucot šo ideju par interesantu) priekšlikumu — ieviest zvērestu, kas jādod, pieņemot Latvijas pilsonību. Par šī zvēresta pārkāpšanu pienāktos pat tik bargs sods kā pilsonības ...
SKATĪTTagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes...
Vēsturnieks Kaspars Zellis tviterī min grupas Aurora dziesmu “Barjera” kā perfekti šo pirmsreferenduma laiku raksturojošu. Jāpiekrīt — šīs dziesmas...
Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā...
Administratīvā procesa likuma 67. pantā kā viena no administratīvā akta sastāvdaļām norādīts administratīvā akta pamatojums, bez kura iespējams iztikt...
Eiropas parlamenta deputāte Inese Vaidere ir nākusi klajā ar ideju par pilsoņa zvērestu. Zvērests nebūtu nekas dīvains vai neredzēts,...
Debates par pensijas vecuma paaugstināšanu ir galīgi garām. Pirmkārt, ekonomiskā pamata nav nekāda. Latvijā tieši trešdaļa jauniešu ir bez...
Autovadītājiem fotoradari uz valsts ceļiem ir kā dadzis acī, viņi tos saukā par naudas smeltuvēm, pukojas, ja tie ceļmalā...
“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. Mēs vēlamies ar rakstītā un runātā vārda palīdzību veicināt cilvēkos kritisku un patstāvīgu domāšanu, kas mūsu izpratnē ir demokrātijas priekšnoteikums. Mēs uzskatām, ka diskusijās par mūsu šīsdienas problēmām un nākotnes iespējām ir jāiesaistās pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
Redaktors: Didzis
Mākslinieks: Calle
Autors: Veņička
Autors: Sandris
Autors: Edgars
Autors: Jānis
Autors: Ieva
IT: Ojārs