Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes vēstules draugos ar tekstiem ej un balso, savādāk latviešu valoda izzudīs, neļauj aizliegt runāt latviski latviskā Latvijā un tā tālāk. Tomēr Facebook sienas vēl virmo no latviešu uzvaras saucieniem un atvieglotām nopūtām, it kā būtu uzvarēts ...
SKATĪT
Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā kopējās sirdsapziņas aizstāvis, kura pienākums ir caur saviem vārdiem un truli seklo pasaules skatījumu vest ļaudis pie saprāta. Nereti sirdsapziņas un līdzcilvēku gānītāja lomu uzņemas pašpasludinātā latviešu inteliģence, kura rūpju pilnām sejām aprāj pseidointelektuāļus, pamāca tumsoņas ...
SKATĪT
Redakcijas piezīme — šis raksts piedāvā alternatīvu risinājumu ASV, taču līdzīgus alternatīvus modeļus pēc tiem pašiem principiem noteikti būtu iespējams veidot arī citās valstīs, ieskaitot Latviju. Tautas sacelšanās pret Stop Online Piracy Act (SOPA) bija iespaidīgs piemērs tam, kā demokrātija darbojas dzīvē. Likumprojekta pretinieki spēja izmantot internetu un dažādu sociālo mediju kanālus, lai skaidrotu sabiedrībai ...
SKATĪT
Cilvēki jau šodien bieži organizējas, veidojot brīvas apvienības. Tās var izskatīties ļoti dažādi, un valsts, kurā mēs dzīvojam, dažus no šiem modeļiem pieļauj, bet citus nē. Kā mums būtu pret to jāattiecas? Un ko mēs varam darīt, kad kāda no pusēm brīvās apvienībās tomēr izvēlas slēpties aiz likumiem un tiesībām, kuras piedāvā valsts, turklāt ar ...
SKATĪT
Intervijā, kura publicēta šā gada 3. janvāra žurnāla “Jurista vārds” numurā, “tiesiskuma koalīcijas” tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) cita starpā “pasvieda ideju” piešķirt advokātiem ekskluzīvas tiesības iesniegt kasācijas sūdzību (t.i. ,tiesības pārsūdzēt otrās (apelācijas) instances tiesas nolēmumus augstākajā (kasācijas) instancē). Kā stāsta pats Bērziņš Pie šī jautājuma iekļaušanas darba kārtībā nonācu pēc sarunas ar ...
SKATĪT
Atceros, kā pirms vairākiem gadiem kāda mana sieviešu kārtas paziņa no kāda sava „bijušā” bija saņēmusi aizskarošu īsziņu par to ka viņai esot attiecības ar gruzīnu. Toreiz es padomāju, ka jābūt pilnīgam idiotam ar kompleksiem par savu vīrietību, lai ko tādu atļautos. Diemžēl šādi kompeksaini rasisti ir sastopami joprojām. 28. decembrī vairākām latvietēm nācās pārliecināties ...
SKATĪT
Rakstu sākšu ar atzīšanos, ka atšķirībā no citiem Publikai.lv autoriem man ir tendence ne īpaši rūpīgi sekot Latvijas politikā notiekošajam. Iedvesmu šeit drīzāk ir snieguši klasesbiedru, paziņu, arī radinieku izteikumi Facebook un arī teju sadzīviskās situācijās. Ideja par krievu valodu kā otro valsts valodu tiek uztverta kā uzbrukums kaut kādai dziļai iemiesotai pārliecībai par to, ...
SKATĪT
Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām – par to pašlaik tiek lemts Durbanā (oriģinālā raksta publikācijas laikā tur norisinājās starptautiska sanāksme – tulk. piez.) – galvenais uzdevums ir paplašināt līdzšinējos rīcībpolitikas lēmumus, kuri bija ierobežoti un tikai daļēji īstenoti dzīvē. Šo lēmumu saknes ir meklējamas ANO 1992. gada konvencijā un 1997. gada Kioto protokolā, ...
SKATĪT
Latvijas pilsoņu pienākums ir nevis vērsties pret krievu valodu, bet gan stiprināt latviešu valodu. Vienlaikus mums ir jāstiprina Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārliecība, ka viņu kultūra un valoda tiek cienīta. Tikai tādā veidā mēs varam panākt savstarpēju sapratni un uzticību. (c) Roberts Ķīlis Būšu atklāts un tiešs jau pašā sākumā — gaidāmajā referendumā par krievu valodu ...
SKATĪT
„Palikt Eiropas Savienībā ir Lielbritānijas nacionālajās interesēs” – mani satrauc tas, cik bieži mēs dzirdam šo frāzi (vai vārdus ar to pašu nozīmi) britu politiķu runās par ES. Taču mēs ļoti reti apstrīdam šādus izteikumus. Nepieciešamība tos apstrīdēt vismaz man guva jaunu impulsu līdz ar Duglasa Aleksandera (britu politiķis, leiborists, ēnu ārlietu ministrs – tulk. ...
SKATĪTTagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes...
Vēsturnieks Kaspars Zellis tviterī min grupas Aurora dziesmu “Barjera” kā perfekti šo pirmsreferenduma laiku raksturojošu. Jāpiekrīt — šīs dziesmas...
Ir samērā savādi skatīties un klausīties pārraides vai lasīt tekstus, kuros kāds no mūsu sabiedrības pārstāvjiem tiek pasniegts kā...
Administratīvā procesa likuma 67. pantā kā viena no administratīvā akta sastāvdaļām norādīts administratīvā akta pamatojums, bez kura iespējams iztikt...
Eiropas parlamenta deputāte Inese Vaidere ir nākusi klajā ar ideju par pilsoņa zvērestu. Zvērests nebūtu nekas dīvains vai neredzēts,...
Debates par pensijas vecuma paaugstināšanu ir galīgi garām. Pirmkārt, ekonomiskā pamata nav nekāda. Latvijā tieši trešdaļa jauniešu ir bez...
Autovadītājiem fotoradari uz valsts ceļiem ir kā dadzis acī, viņi tos saukā par naudas smeltuvēm, pukojas, ja tie ceļmalā...
“Publikai” ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. Mēs vēlamies ar rakstītā un runātā vārda palīdzību veicināt cilvēkos kritisku un patstāvīgu domāšanu, kas mūsu izpratnē ir demokrātijas priekšnoteikums. Mēs uzskatām, ka diskusijās par mūsu šīsdienas problēmām un nākotnes iespējām ir jāiesaistās pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
Redaktors: Didzis
Mākslinieks: Calle
Autors: Veņička
Autors: Sandris
Autors: Edgars
Autors: Jānis
Autors: Ieva
IT: Ojārs